KLASIFIKATORS PUBLISKAJIEM IEPIRKUMIEM

Ja Jums ir jautājums par klasifikatora izstrādi vai interesē ņemt dalību konkursā, konsultācijas e-pasts: j.lapins@latnet.lv, zvaniet +371 26593956

Jaunie grozījumi publisko iepirkumu likumā – projekts krīzes un birokrātijas mazināšanai

Posted by jlapins uz Septembris 23, 2008

Ekonomikas apsīkuma apstākļos valstij jāveicina brīva konkurence, jānodrošina visiem pretendentiem vienlīdzīgas iespējas veikt no budžeta apmaksātus darbus, un to nav iespējams panākt uz tiesiskuma ierobežošanas rēķina. Tā Finanšu ministrijas (FM) iecerētās izmaiņas attiecībā uz valsts iepirkumiem, vienkāršojot procedūras, komentē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks. Birojs norāda uz iespējamu korupcijas riska pieaugumu, turklāt kontroles mazināšana, pēc ekspertu domām, var radīt ievērojamus zaudējumus valsts un pašvaldību budžetam nevis sniegt ietaupījumu, kā paredzēts.

FM plāns paredz paaugstināt slieksni gan preču un pakalpojumu, gan būvdarbu iepirkumiem, no kura jāveic procedūras saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, kā arī padarīt publiski pieejamu informāciju par visiem valsts iepirkumiem. Darbs pie jaunās likuma redakcijas ir pabeigts, un tuvākajās dienās tā tiks nosūtīta Valsts kancelejai.

Projekta mērķis – efektīvāks valsts līdzekļu izlietojums

FM iecerējusi noteikt, ka pasūtītājam iepirkums jāorganizē, piemērojot Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja preču vai pakalpojumu līgumcena ir 92 755 latu vai lielāka. Savukārt publisku būvdarbu iepirkumiem šo slieksni plānots paaugstināt līdz 200 000 latu.

Patlaban likums paredz, ka iepirkumu organizē cenu aptaujas formā, ja publisku piegādes vai pakalpojumu līgumcena ir 10 000-50 000 latu, bet publisku būvdarbu līgumcena ir 10 000-120 000 latu. Savukārt, ja līgumcena pārsniedz 50 000 latu preču vai pakalpojumu piegādes gadījumā un 120 000 latu publisku būvdarbu gadījumā, iepirkums jāorganizē atklātu vai slēgta konkursa veidā.

Kā skaidro FM Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa, Eiropas Savienības (ES) direktīvā par publiskajiem iepirkumiem par minimālo līgumcenas slieksni atklāta vai slēgta konkursa organizēšanai noteikts 133 000 eiro (aptuveni 93 200 lati) preču vai pakalpojumu iepirkuma gadījumā un pieci miljoni eiro (3,5 miljoni latu) būvdarbu iepirkuma gadījumā. Likuma izmaiņu mērķis, pēc FM skaidrotā, ir padarīt efektīvāku kopējo valsts līdzekļu izlietojumu, pilnveidojot valsts iepirkumu sistēmu.

Tāpat ministrija iecerējusi padarīt publiski pieejamu informāciju par visiem valsts iepirkumiem.

Paredzēts noteikt, ka informācija par iepirkumiem, kuru līgumcena būs zemāka par likumā noteiktajiem sliekšņiem, jebkuram interesentam būtu pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Tādējādi tiktu nodrošināts iepirkumu procedūru atklātums un veicināta valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošana, šādu viedokli pauž ministrija, skaidrojot, ka patlaban šī informācija tiek publicēta fragmentāri un bieži vien ir pieejama ierobežotu laika periodu. Līdz ar to turpmāk paši iestāžu vadītāji būtu atbildīgi par piemērotākās procedūras noteikšanu publisko iepirkumu organizēšanai savās iestādēs.

KNAB uzsver, ka kontroles mazināšana var radīt zaudējumus

Kā savukārt norāda A.Vilks, ES direktīva nepieprasa obligāti tik augstu minimālo līgumcenas slieksni. Viņaprāt, ņemot vērā Latvijas specifiku, proti, iepirkumu apjomus, tiesiskā regulējuma īpatnības, šie sliekšņi var būt arī zemāki. “Vecās” ES dalībvalstis var ieviest šādus sliekšņus, jo tajās pastāv efektīva institūciju iekšējā kontrole un vadlīnijas, kā arī ES direktīvai atbilstoša likumdošana. Iepirkumu direktīvas principi vispārīgi nosaka, ka arī iepirkumiem zem likumā noteiktās iepirkuma līgumcenas ir jānodrošina kandidātu brīva konkurence, vienlīdzīga attieksme un iepirkuma procedūras atklātums.

“Diemžēl Latvijas likumā nav iestrādāti iepirkumu direktīvu vispārīgie principi,” uzsver KNAB. Tas radot risku, ka iepirkums tiek veikts tikai saskaņā ar Latvijas likumu, ignorējot citus direktīvas noteikumos minētos svarīgos principus. Tas nozīmē, ka jau patlaban, ja paredzamā iepirkuma līgumcena ir mazāka par 10 000 latiem, iepirkuma procedūra pilnībā neatbilst iepirkumu direktīvu vispārīgiem principiem, kas var palielināt korupcijas risku. Tas ir vēl jo reālāks, jo IUB nepārbauda, vai iepirkums ir sadalīts daļās, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas.

Jau tagad praksē mazie iepirkumi nav atklāti un caurspīdīgi, uzņēmēji sūdzas un saskata korupcijas riskus, jo valdības noteikumu par mazajiem iepirkumiem izpildi faktiski neviens neuzraugot. Tāpēc iepirkumu procedūru aizstājot ar publisku paziņojumu – kaut vienuviet, nebūs skaidrs, kāpēc institūcija izvēlas slēgt līgumu ar konkrēto uzņēmumu, uzskata A.Vilks: “Pieeja – paziņot, kas iepirkts – ir fakta konstatācija. Teorētiski iespējams visu iepirkt no viena uzņēmuma. Jo procedūru nebūs!”

KNAB vērš uzmanību arī uz to, ka par pārkāpumiem mazajos iepirkumos neviens netiek saukts pie atbildības. Nav skaidrs, kas un par kādām procedūrām būs atbildīgs, ja slieksni paaugstina. Patlaban ir noteikta disciplināratbildība valsts civildienesta ierēdņiem un kriminālatbildība par kukuļošanu, taču joprojām neesot institūcijas, kas reāli piemērotu administratīvo atbildību par pārkāpumiem iepirkumu organizēšanā.

Birojs norāda, ka publiskie iepirkumi ir augsta korupcijas riska joma visā pasaulē, tādēļ kontroles mazināšana var radīt ievērojamus zaudējumus valsts un pašvaldību budžetam nevis sniegt ietaupījumu kā paredzēts. Turklāt nereti ar iepirkumu organizēšanu saistītie iestāžu darbinieki pilda arī citas funkcijas, kā, piemēram, tas ir KNAB, kur ar to nodarbojas Darbības nodrošinājuma nodaļa.

Kā vēl vienu argumentu KNAB min, ka tā veiktās izmeklēšanas liecina: valsts amatpersonas pat salīdzinoši stingra regulējuma apstākļos mēdz pielāgot iepirkumu tehniskās specifikācijas un nolikumā iekļautās prasības, lai apmaiņā pret kukuli piešķirtu līgumu slēgšanas iespēju vienam konkrētam pretendentam. Ir iegūti pierādījumi gan tam, ka vienā gadījumā kukuļa apmērs ir bijis precīzi noteikts 10% apmērā no ikkatra noslēgtā iepirkuma līguma summas, gan arī tas, ka pretendentu un pasūtītāju starpā tiek slēgtas aizliegtas vienošanās par iepirkumu sadali. KNAB vēl arvien turpina saņemt sūdzības par aizdomām par valsts amatpersonu koruptīvu rīcību.

Arī IUB izskatītās sūdzības liecinot, ka nereti pasūtītāji pārkāpj Publisko iepirkumu likuma noteikumus un nolikumā iekļauj citus pretendentus izslēdzošas prasības, sadala iepirkumus vai slēdz līgumus, klaji ignorējot citus likuma noteikumus. KNAB 2007.gada nogalē veiktā socioloģiskā aptauja liecināja, ka 12,5% no respondentiem bija nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas, savukārt 13,8% vajadzēja izmantot sakarus, lai viņa darbavieta iegūtu valsts vai pašvaldību pasūtījumu.

VIEDOKĻI

“Taupības budžets pieprasa radikālus risinājumus daudzviet. Šobrīd iepirkumu process Latvijā ir orientēts uz maksimālu iepirkumu procedūru kontroli, tādēļ iepirkumu sistēma ir pārāk birokrātiska un mazefektīva. Bieži vien tā kalpo nevis kā darba rīks, bet kā nepārvarams šķērslis produktīvām iecerēm. Turklāt šis pārspīlētais regulējums attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm, bet arī valsts akciju sabiedrībām, kas pēc savas būtības, protams, ir uzņēmumi. Tas neatbilst ne Eiropas Savienības, ne mūsu valsts aktuālajām attīstības nostādnēm.

Gadu gaitā šajā lieko šķēršļu sistēmā tiek iesaistīts arvien vairāk cilvēku – tas ir ne tikai Iepirkumu uzraudzības birojs, bet jau katrā ministrijā un valsts iestādē šīs sistēmas prasību ievērošanai ir radīti īpaši departamenti vai nodaļas. Kopā valsts pārvaldē ar to nodarbojas vairāki tūkstoši cilvēku. Šis ir viens no sektoriem, kuru reorganizējot, būs iespējams panākt ietaupījumu un samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, esošo procedūru vietā ieviešot efektīvāku kontroles mehānismu. Ar šo soli nepārprotami arī tiktu panākta nevajadzīgās birokrātijas samazināšana.

Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP)

“Biroja mērķis nav sarežģīt iepirkumu procedūras, bet aicināt ieviest tādus procedūru mehānismus, kas nodrošinātu praksē šos būtiskos principus – atklātums, kandidātu brīvas un godīgas konkurences nodrošināšana, vienlīdzīga attieksme pret pretendentiem, lēmumu pārsūdzēšanas iespējas.

Nepiemērojot tādus labas pārvaldības principus kā skaidras un dokumentētas procedūras, iespēja brīvi konkurēt un pārsūdzēt pieņemtos lēmumus, kā arī stingra publisko līdzekļu izlietojuma kontrole, bet, pieļaujot vienpersonisku lēmumu pieņemšanu un subjektīvu pretendentu izvēli, ne tikai var ievērojami paaugstināties korupcijas risks, bet arī veicināta neekonomiska un nelietderīga preču un pakalpojumu iegāde, kas ir pretrunā ar taupības nosacījumiem.”

KNAB priekšnieka p.i. Alvis Vilks

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: