KLASIFIKATORS PUBLISKAJIEM IEPIRKUMIEM

Ja Jums ir jautājums par klasifikatora izstrādi vai interesē ņemt dalību konkursā, konsultācijas e-pasts: j.lapins@latnet.lv, zvaniet +371 26593956

IZ 2008.g.VĒSTURES BET PILNĪGI AKTUĀLI: Nelielajos iepirkumos valda pilnīgs haoss

Posted by jlapins uz Septembris 20, 2008


Laikrakstā Dienas bizness 07.02.2008 E.Doroško norāda, ka mazo iepirkumu jomā valda haoss, piem., iepirkumi tiek publicēti ar atpakaļ­ejošu datumu, liedzot ne-savējiem iespējas piedalīties. To secina vairāki IT uzņēmumi, izveidojot savstarpēji neatkarīgas informācijas skenēšanas programmas.

“Tā kā mūsu uzņēmums piedāvā IT risinājumu pakalpojumus gan privātajam, gan publiskajam sektoram, saskārāmies ar problēmu – ir vairāk nekā 900 valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu mājaslapu, un nav iespējams ik dienas fiziski šīs lapas pārskatīt, lai secinātu, vai kādā no tajām ir ievietots kāds mūs interesējošs konkurss,” stāsta uzņēmuma Timesaving ID & IT Solutions valdes loceklis Janeks Bergs Db žurnālista intervijā. “Tāpēc gluži loģisks

risinājums šai problēmai bija īpašas programmatūras filtru sistēmas izstrāde, kas ik dienas veic visu norādīto lapu monitoringu norādītajās lapās. Šī programma būtībā automātiskā režīmā fiksēja, kādi teksti ir ievietoti un kādi ir dzēsti norādītajās mājaslapās. Šādi mēs ļoti operatīvi uzzinājām par mūs interesējošajiem konkursiem.”

Kā stāsta uzņēmuma pārstāvis, programmas priekšrocības novērtējuši arī citi uzņēmēji. “Varētu pat teikt, ka pilnīgi negaidot uztaustījām labu peļņas avotu, jo ik dienas Latvijā tiek izsludināti vidēji 100 iepirkumi, kas atbilst mazo iepirkumu statusam,” stāsta J. Bergs.

Taču pavisam drīz no programmas abonentiem sāka pienākt sūdzības, ka tā nosūta novecojušus datus – vienā dienā tiek nosūtīta informācija par iepirkuma sludinājumu un tajā pašā dienā tiek publicēta informācija par iepirkuma līguma slēgšanu, proti, dienas laikā ir atrasts iepirkuma piedāvājuma uzvarētājs. “Mēs pārbaudījām mūsu programmas datubāzi, domājot, ka ir notikusi kāda kļūda, taču secinājām, ka ar pašu programmu viss ir kārtībā,” stāsta J. Bergs. “Izrādījās, ka mūsu informācijas filtrs ir fiksējis gadījumus, kad pašvaldību un valsts mājaslapās tiek klaji pārkāpts likums.”

Neievēro likumdošanu

Analizējot atklāto, pamanītas interesantas tendences. “Pirmkārt, tiešām bija bieži gadījumi, kad iepirkumu konkurss tiek publicēts kādā dienā un šajā pašā dienā tiek publicēts arī uzvarētājs. Tas, manā skatījumā, ir klajš likuma pārkāpums, jo Ministru kabineta (MK)noteikumi par iepirkumiem no 1000 Ls līdz 10 000 Ls robežās nosaka, ka iepirkumam jābūt publicētam piecas dienas iepirkuma autora mājaslapā, ja tāda ir pieejama.” Šādu situāciju uzņēmēji novērojuši gan Sertificēšanas un testēšanas centra mājaslapā (http://www.stc.lv), kur iepirkumi un to uzvarētāji tika publicēti vienā dienā, gan arī, piem., Rīgas Tehniskās koledžas mājaslapā (http://www.rtk.lv). J. Bergs norāda, ka šīs nav vienīgās valsts un pašvaldību uzņēmumu mājaslapas, kurās konstatēti šāda veida pārkāpumi, taču neatklāj citas, jo uzņēmēji baidās, ka atklātībai sniegtie fakti varētu kaitēt viņu biznesa darbībai.

“Otrs aspekts – MK noteikumi nosaka, ka iepirkumam jābūt publicētam piecas dienas, taču tā arī nereglamentē, vai tās ir tikai darba dienas. Tāpēc mums likās zīmīgi, ka daudzi konkursi tiek publiskoti, piemēram, piektdienās. Ja starpā ir brīvdienas, uzņēmumam, kas nolēmis piedalīties šajā konkursā, nokārtot visas formalitātes faktiski vairs nav iespējams,” situāciju skaidro J. Bergs. Viņš piebilst, ka bieži vien šajos sludinājumos nav norādīta tehniskā specifikācija, vairākās, piemēram, Latvijas Pasta, mājaslapā iepirkumu sadaļa nav atrodama vispār (arī Db šo sadaļu Latvijas pasta mājaslapā neatrada) vai arī atrodas zem citu sadaļu nosaukumiem. Tāpat ir fiksēti gadījumi, kad sludinājums ir ievietots ar atpakaļejošu datumu.

Tomēr Sertificēšanas un testēšanas centra valdes priekšsēdētājs Valdis Kibis, komentējot Timesaving ID & IT Solutions vērojumus Db žurnālista intervijā, kategoriski iebilst, ka šāda situāciju būtu iespējama viņa pārstāvētajā organizācijā. “Tas ir izslēgts! Jebkāda iepirkumu procedūra ir stingri reglamentēta. Ja iepirkumā atbilstoši likumam nepieciešams sniegt informāciju Iepirkumu uzraudzības birojam (UIB), mēs to darām. Ja iepirkumi ir mazāki, tad atbilstoši likumdošanai un MK noteikumiem publiskojam savā mājaslapā.” Viņš uzsver, ka viss taču ir skaidri redzams, jo visa informācija http://www.stc.lv mājaslapā ir publicēta hronoloģiskā secībā.

Arī a/s Capital valdes loceklis Ivars Šulcs norāda par līdzīgiem novērojumiem. Uzņēmējiem situācija ar mazajiem iepirkumiem ir grūta.

“Tā kā sistēma ir nesakārtota, jāsaka, ka valsts un pašvaldību iestādes bieži rīkojas nekorekti. Tā kā a/s Capital bieži piedalās iepirkumos, bet Latvijā ir ārkārtīgi daudz valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapas, esam izveidojuši automātisku sistēmu, kas ik dienas noskenē informāciju šajās lapās. Zinu, ka arī citas IT kompānijas ir šādas sistēmas izveidojuši tieši iepirkumu atlasīšanai,” stāsta I. Šulcs.

Tiesa, IUB spēlē futbolu

Pēc vairākkārtējiem iepirkumu sludinājumu pārkāpumiem I. Šulcs vērsies administratīvajā tiesā vairākkārt. Tiesa vienmēr norādījusi, ka visas sūdzības par iepirkumiem ir Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) kompetence. Savukārt IUB saka, ka pēc likuma viņiem nav jākontrolē mazie iepirkumi.

J.Bergs pamanījis interesantu tendenci – ik reizes, kad viņš vēlējies noskaidrot, kāpēc sludinājumi tikuši publicēti ar atpakaļejošu datumu, attiecīgās institūcijas darbinieki viņu savienojuši ar amatpersonu, kas nav bijusi kompetenta par iepirkumu.

Grūti pierādīt

J. Bergs norāda, ka ir ļoti grūti pierādīt, ka ir fiksētas augstākminētās situācijas, jo dati tiek ievadīti elektroniski.

“Tā kā esmu programmētājs, ļoti labi zinu, ka pietiek veikt dažas manipulācijas, lai elektroniskais dokuments tiktu publicēts ar atpakaļejošu datumu vai arī tiktu mainīta attiecīgā dokumenta versija,” viņš skaidro.

Lai tiešām pierādītu, ka šādas darbības ir bijušas, nepieciešams piekļūt attiecīgās mājaslapas serverim, kur saglabājas informācija par šādām manipulācijām. Tāpat īsti nav skaidrs, vai šāda, no serveriem iegūta informācija varētu kalpot kā pierādījums tiesvedībā.

J. Bergs gan uzsver, ka viņa pārstāvētās kompānijas novērojumi nekādā gadījumā nevienu uzreiz nevaino korupcijā. Iespējams, ka pašvaldībai ir izdevīgi strādāt ar piegādātāju, ar kuru jau sen ir izveidojusies laba sadarbība. Taču, viņuprāt, tas nevar būt attaisnojums, lai pārkāptu likumu. “Pats galvenais: pārējiem uzņēmējiem nav iespējams godīgi pretendēt uz konkursiem. Turklāt runa ir par mazajiem konkursiem, kuru apjoms ļauj mazajiem uzņēmumiem attīsties,” norāda J. Bergs.

Tā laikraksts “Dienas bizness” februāra numurā. Ikdienā strādājot ar Iepirkumu uzraudzībās majas lapā ievadīto informāciju, bieži vien rodas priekšstats, kāpēc vienkāršas lietas tiek īpaši sarežģītas, proti, paziņojumu veidlapas, kas ir nepārredzamas un meklējot informāciju, ir jāvelta īpaša piepūle un laiks. Veidlapu izstrādātāji, protams, ir atraduši variantu, kā atspoguļot likumā paredzēto informāciju paziņojumos, tomēr noteikti tas nav veiksmīgākais risinājums, kuru agrāk vai vēlāk būs jāpārstrādā, jo neērtības ar tiem teju rodas visiem Publisko iepirkumu likuma un saistīto nomratīvu subjektiem.

Atbilstoši Db rakstā minētajam, iepazīstoties ar http://www.IUB.gov.lv publicētajiem Paziņojumi par iepirkumu procedūru rezultātiem, “gudrs paliec tikpat, kā ne mez nebūtu tos lasījis”. Paziņots ir tikai iepirkuma priekšmeta nosaukums, nevis reālais iepirkuma priekšmets, un šadā veidlapas risnijumā biežī vien netiek patiesais iepirkums, bet atbilstoši minētā likuma mērķis ir sabiedrībai saņemt skaidru, caurspīdīgu informāciju par publiskajiem, nevis neskaidru, maldinošu utml.

Tas liecina par to, ka iepirkumu sistēmai ir jāpilnveidojas. Vienīgi pilnveidojoties, likuma mērķis var tikt īstenots un iepirkumu maksimāla  publiskā caurskatāmība tos veidos patiesi izdevīgākus, kas ir mūsu nodokļu maksātāju intereses un iepirkumu līgumu norēķinu daļās minētie mūsu samskāto nodokļu naudas līdzekļi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: