KLASIFIKATORS PUBLISKAJIEM IEPIRKUMIEM

Ja Jums ir jautājums par klasifikatora izstrādi vai interesē ņemt dalību konkursā, konsultācijas e-pasts: j.lapins@latnet.lv, zvaniet +371 26593956

Ceļu būvē nav viena standarta

Posted by jlapins uz Septembris 8, 2008

Latvijā nav vienotu normatīvu, kas regulētu būvējamo ceļu kvalitāti un citus tehniskos rādītājus, tāpēc ceļu būvē valda haoss.

Lai arī pēdējos gados valdība piešķir arvien vairāk līdzekļu ceļu būvniecībai, katrs iedzīvotājs var konstatēt, ka Latvijā ceļi ir sliktākā stāvoklī nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Ceļu būves eksperti min vairākus iemeslus sliktajai ceļu kvalitātei, taču kā svarīgākos norāda normatīvu trūkumu, kā arī nepietiekamu finansējumu un vilcināšanos.

Viss par vēlu

Atšķirībā no normatīviem ēku būvniecībā, ceļu būves normas mūsu valstī ir diezgan pieticīgas, pēc Dienas biznesam sniegtās intervijas stāstīja ceļu būves uzņēmuma Šlokenbeka valdes priekšsēdētājs Māris Paiders, piebilstot, ka neesot nekādas metodikas, pēc kuras varētu aprēķināt būvējamā ceļa biezumu. Nav skaidrs, kā aprēķina ceļa izturību un noteiktu transporta intensitāti un svaru. «Šajā jomā katrs ceļu būvnieks dara, kā grib,» viņš teica. Arī ceļu būves uzņēmuma SIA Aizputes ceļinieks valdes priekšsēdētājs Egils Muižulis pēc Dienas biznesam sniegtās intervijas stāstīja, ka nav valsts standartu, kas noteiktu, kādam jābūt ceļam – nav noteikta metodika ceļu būvei, nav kvalitātes standartu. Visa ceļu būve balstās uz iepriekšēju pieredzi un projektētāja izstrādāto tehnisko projektu, taču projektētājs lielākā vai mazākā mērā tur var improvizēt. Parasti kaut kādi noteikumi ir iepirkumu tehniskajā specifikācijā, kur tiek noteikts, kādi materiāli jāizmanto, kā arī ir norādīta minimālā un maksimālā robeža ceļa biezumam, taču tas arī ir viss.
Tilti tiek būvēti pēc Latvijas Būvnormatīviem, kā arī pēc Latvijas Valsts standartiem, kuri gan esot palikuši no padomju laikiem. Tāpat tiek ņemtas vērā Eiropas Savienības izstrādātās normas.

Kā vienu no bedrīšu rašanās iemesliem M. Paiders ir norādījis arī gaisa temperatūras svārstības jeb «nulles ciklus». «Ja gaisa temperatūra vienmēr būtu virs nulles vai zem nulles grādiem, tad bedres veidotos mazāk,» stāsta M. Paiders. Vissliktākais laiks ceļiem Latvijā ir rudenī, kad pie nulles grādiem ūdens uz ceļiem sasalst, bet virs nulles grādiem – atkūst, izplešas un izspiež no ceļiem tā sastāvdaļas. Viss sākas ar sīkiem akmentiņiem, kas veido asfaltu. Ūdens pie temperatūras svārstībām palīdz ceļa segumam izirt un veidojas arvien lielākas bedres. Ja temperatūra turas tikai virs nulles vai tikai zem nulles, tad šo «nulles ciklu» ir mazāk un ceļš kalpo ilgāk.

M. Paiders pastāstīja, ka viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir bedraini ceļi, ir arī nekvalitatīvas izejvielas, ko lieto ceļu būvē. Piemēram, šķembas – vietējie ceļu būvnieki tās ieved no Zviedrijas vai Lietuvas. Taču daļa būvfirmu lieto arī vietējās šķembas, kurām nav nekādas garantijas, toties tās ir nedaudz lētākas. Slikto izejmateriālu dēļ Latvijā ceļiem var garantēt divu līdz trīs gadu dzīvotspēju, lai arī normāli ceļam būtu jākalpo aptuveni astoņi gadi. Tāpat Latvijā ceļu būvē neizmanto dažādus materiālus, ko Eiropā lieto jau 7 – 8 gadus. Tāds ir, piemēram, PR Plast materiāls jeb polimērbitumens – sastāvdaļa, kas savelk asfaltu un veido tādu kā tīklu, kas satur asfaltu un neļauj tam izirt. Latvijā tādu materiālu neizmanto, jo neesot nekādu normatīvu, kas noteiktu šādu materiālu par obligātu lietošanai vai vismaz ieteicamu. Tāpat ir tā saucamās virsmas aktīvās piedevas, kas paaugstina saķeri šķembām un bitumenam, un nodrošina labāku ceļu kvalitāti.

Bez vainas neesot arī valsts un pašvaldības institūcijas, kas ir ceļu pasūtītāji, stāsta M. Paiders. Viņš teica, ka iepirkumi, lai noskaidrotu ceļu būvnieku, būtu jāsāk rīkot jau rudenī, lai februārī būtu noskaidrots uzvarētājs, kurš laicīgi varētu pasūtīt materiālus, piemēram, šķembas no Zviedrijas. Savukārt Latvijā bieži vien konkursi notiek jebkurā citā gadalaikā, un, noskaidrojot konkursa uzvarētāju, viņš nevar izdarīt pasūtījumu, jo nepieciešamais materiāls jau izpirkts, vai arī – ja ir pieejams, tad par daudz augstāku cenu. Tāpat M. Paiders stāstīja, ka labākajā variantā ceļš būtu jābūvē karstākajā vasaras laikā, jo tad varot nodrošināt pietiekami augstu temperatūru ceļu būvē, kas arī veicina kvalitatīvāku ceļu būvi.
Sliktai ceļu kvalitātei ir tikai viens iemesls: «Latvijā pēdējo 20 gadu laikā nekas netika darīts, lai ceļi būtu labi. Principā 15 gadus nebija finansējuma. Pēdējo piecu gadu laikā finansējums no valsts puses ir nedaudz pieaudzis, tāpēc ceļu būve sākusi attīstīties.
@ K.Iļjinska, db.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: