KLASIFIKATORS PUBLISKAJIEM IEPIRKUMIEM

Ja Jums ir jautājums par klasifikatora izstrādi vai interesē ņemt dalību konkursā, konsultācijas e-pasts: j.lapins@latnet.lv, zvaniet +371 26593956

Veikta aktuālo publisko iepirkumu klasifikācija pēc nozarēm uz 2008.gada 12.oktobri pēc IUB datiem!

Posted by jlapins uz Septembris 10, 2008

Šī ir eksperimentāla lapa. lai noskaidrotu publisko iepirkumu dalībnieku nepieceišamību klasificēt publiskos iepirkumus pēc pakalpojumu vai preču veidiem. Lūdzu sūtiet viedokļus un ierosinājumus!

Lapā ir veikta publisko iepirkumu atualizāciju uz 2008.gada 12.oktobri atbilstoši http://www.iub.gov.lv publicētajiem sludinājumiem. VISI IEPIRKUMI IR KLASIFICĒTI ar mērķi nodrošināt klientiem vienkāršāku orientēšanos lielajā publisko iepirkumu apjomā tieši uz tiem iepikumirm, kas katram klientam ir nepieciešams.

Autors.

Posted in 1 | 1 Comment »

KNAB norāda uz korupcijas riska paaugstināšanos saistībā ar publisko iepirkumu likuma grozījumiem

Posted by jlapins uz Novembris 5, 2008

Rknabīga, 5.nov., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskata, ka 27.oktobrī Ministru kabineta komitejā (MKK) akceptētie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ievērojami paaugstinās korupcijas iespējas iepirkumu jomā Latvijā, kā rezultātā valstij var rasties lieli ekonomiski zaudējumi, aģentūru LETA informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Grozījumos paredzēts atcelt nepieciešamību piemērot iepirkuma procedūru gadījumos, kad preču vai pakalpojumu vērtība nepārsniedz 92 755 latus, bet būvdarbu izmaksas 200 000 latu. KNAB uzskata, ka šādā situācijā absolūti lielākā daļa valsts un pašvaldību iepirkumu tiks veikti bez pilnvērtīgas kontroles, skaidriem vērtēšanas kritērijiem un dokumentācijas, kā arī, izslēdzot uzņēmēju iespējas brīvi konkurēt un apstrīdēt pieņemtos lēmumus.

Finanšu ministrijas iesniegtie un MKK akceptētie grozījumi paredz, ka gadījumos, kad valsts vai pašvaldības institūcija vēlas iepirkt preces vai pakalpojumus 1000 līdz 92 755 latu vērtībā vai veikt būvdarbus līdz 200 000 latu vērtībā, tiek publicēts informatīvs paziņojums par līgumu Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā un noteikts piedāvājumu iesniegšanas termiņš. Ņemot vērā, ka grozījumi neparedz iepirkuma procedūras veikšanu šādos gadījumos, tad institūcijai nav jāveido iepirkuma komisija un pēc būtības iepirkumu var veikt viens darbinieks, kas neatbilst korupcijas risku novēršanas principiem. Iepirkuma veikšanai nav jāsagatavo dokumentācija, nav jānorāda vērtēšanas un izvēles kritēriji, līdz ar to nav iespējams noskaidrot, vai līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un uzraugošajām iestādēm būs neiespējami vērtēt ar iepirkumu organizēšanu saistītās amatpersonu darbības. Turklāt uzņēmējiem netiek paredzētas iespējas apstrīdēt iepirkuma nosacījumus.

IUB publicētie dati rāda, ka grozījumos paredzēto iepirkuma līgumsummu 2007.gadā pārsniedza tikai aptuveni 2,4 % no visu noslēgto iepirkuma līgumu skaita, līdz ar to var prognozēt, ka, stājoties spēkā grozījumiem, iepirkuma procedūras varētu tikt piemērotas ļoti retos gadījumos, jo visas iegādes varēs veikt, nepiemērojot nekādu regulējumu. Nekontrolēta rīcības brīvība, liela apjoma budžeta līdzekļus (pēc 2007.gada datiem, līgumu kopsumma sastādīja ap pusotru miljardu latu) izlietojot praktiski bez jebkādiem noteikumiem, rada nopietnas bažas par to, ka var tikt lobētas atsevišķu komersantu intereses, ierobežojot citu uzņēmēju iespējas piekļūt valsts resursiem, uzskata KNAB.

KNAB veiktās izmeklēšanas liecina, ka valsts amatpersonas pat salīdzinoši stingra regulējuma apstākļos mēdz pielāgot iepirkumu tehniskās specifikācijas un nolikumā iekļautās prasības, lai apmaiņā pret kukuli piešķirtu līgumu slēgšanas iespēju konkrētam pretendentam. Ir iegūti pierādījumi gan tam, ka kukuļa apmērs ir bijis noteikts 10% apmērā no ikkatra noslēgtā iepirkuma līguma summas, gan arī tam, ka pretendentu un pasūtītāju starpā tiek slēgtas aizliegtas vienošanās par iepirkumu sadali. KNAB regulāri saņem uzņēmēju un privātpersonu sūdzības par iespējamu valsts amatpersonu koruptīvu rīcību, veicot iepirkumus.

Arī IUB izskatītās sūdzības liecina, ka pasūtītāji samērā bieži pārkāpj Publisko iepirkumu likuma noteikumus un nolikumā iekļauj citus pretendentus izslēdzošas prasības vai sadala iepirkumus, lai samazinātu līguma summu un izvairītos no likuma piemērošanas.

KNAB atgādina, ka korupcijas radītās pievienotās vērtības dēļ valsts budžetam var tikt nodarīti ievērojami zaudējumi, jo paaugstinās cenas, nepaaugstinoties pakalpojumu kvalitātei. Korupcija degradē uzņēmējdarbības vidi, izslēdzot vai izkropļojot konkurenci, jo tiesības sniegt pakalpojumus publiskajam sektoram iegūst nevis labākais, izdevīgākais un konkurētspējīgākais, bet tas, kuram ir sakari ar lēmumu pieņēmēju. Tiek apdraudēta publisko lēmumu leģitimitāte, jo tiek pieļauts, ka vieni iegūst neproporcionālu labumu uz citu rēķina.

KNAB vēlas vērst atbildīgo institūciju uzmanību uz to, ka publiskie iepirkumi ir augsta korupcijas riska joma visā pasaulē, tādēļ kontroles mazināšana var radīt ievērojamus zaudējumus valsts un pašvaldību budžetam, nevis, kā paredzēts, sniegt ietaupījumu.

KNAB norāda, ka Eiropas Savienības direktīva obligāti neprasa noteikt tik augstu minimālo līgumcenas slieksni. Vienlaikus jāatzīst, ka Rietumeiropas valstis var ieviest augstus iepirkuma sliekšņus, jo šajās valstīs pastāv kvalitatīva institūciju iekšējā kontrole un efektīva lēmumu apstrīdēšanas sistēma.

Ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, cenu pieauguma apstāšanos un pat krišanos atsevišķos sektoros, salīdzinoši augsto korupcijas līmeni iepirkumos, nepilnības institūciju iekšējā kontrolē un iespējās saukt pie atbildības amatpersonas par pārkāpumiem iepirkumu veikšanā, KNAB uzskata, ka minimālos līgumcenas sliekšņus var paaugstināt tikai tad, ja ir noteikta kārtība vai vienkāršotas procedūras iepirkumu veikšanai zem noteiktā līgumcenas sliekšņa, iekļaujot prasības nodrošināt atklātību, brīvu konkurenci un iespējas apstrīdēt iepirkuma nosacījumus.

Posted in 1 | Leave a Comment »

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes pasākumi

Posted by jlapins uz Oktobris 1, 2008

Energoefektivitāte ir enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas galaproduktu veidā un kvalitātes samērā ar enerģijas patēriņu, skaidro Salspils portāls http://www.salaspils.lv. Dzīvojamo māju sektorā ar energoefektivitāti saprot pareizu un lietderīgu siltumenerģijas un elektroenerģijas izmantošanu, kā arī taupošu cilvēku uzvedību savā dzīvojamā fondā.

Jautājums par daudzdzīvokļu māju renovāciju ir ļoti aktuāls mūsdienās. Ir problemātisks denacionalizēto, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju stāvoklis. Vecajās ēkās bieži vien nav pietiekamās termoizolācijas. Sliktās apsaimniekošanas, minimālo remonta un renovācijas ieguldījumu dēļ daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir tā nolietojušās, ka to remontēšanai ir nepieciešami lieli ieguldījumi.

Lai panāktu siltuma zudumu samazināšanu un enerģijas taupīšanu, kā arī patērētāja naudas līdzekļu ietaupījumu, valsts piedāvā izmantot šādus instrumentus:

a. Valsts atbalsta programma daudzdzīvokļu māju renovācijas veicināšanai (2007.-2010.gads)

b. Eiropas savienības struktūrfondu līdzekļi pasākumam “mājokļu energoefektivitāte” (2010.-2013.gads)

Uz doto brīdi valsts programma ir izstrādes stadijā, līdz ar to sekojiet līdz informācijai Mājokļu aģentūras mājaslapā www.ma.gov.lv

Valsts atbalsta programma daudzdzīvokļu māju renovācijas veicināšanai (2007.-2010.gads)

Programmas mērķis ir palielināt mājokļu pieejamību, ilgmūžību, iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos, kā arī energoresursu ekonomisku izmantošanu.

Programmas apakšmērķi:

  • Stimulēt daudzdzīvokļu māju tehnisko apsekošanu;
  • Veicināt daudzdzīvokļu māju renovāciju, uzlabojot māju tehnisko stāvokli un energoefektivitātes rādītājus;
  • Veicināt iedzīvotāju līdzdalību māju uzlabošanas pasākumos, nepalielinot to izdevumu slodzi.

Atbalsta saņēmēji ir dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, ja attiecīgā māja pārņemta to pārvaldīšanā un apsaimniekošanā (t.i. uz civillikumā noteiktā kārtībā noslēgta savstarpēja līguma pamata).

Valsts atbalsta programmā ir iestrādāti sekojoši atbalstāmie pasākumi daudzdzīvokļu ēkās:

  • Ēku energonovērtējums (energoaudits), kur valsts atbalsts sastāda 70% no kopējās summas;
  • Ēku renovācija, kur valsts atbalsts sastāda 20% no kopējās summas;

Programmas atbalsta pamatprincipi:

  • atbalsts kolektīva lēmumam;
  • atbalsts, ja ir sasniegts noteikts enerģijas ietaupījums

Iestrādātie kritēriji un ierobežojumi:

  1. Minimālie kritēriji:
    • daudzdzīvokļu māja ir uzbūvēta laikā no 1945.-1995. gadam;
    • daudzdzīvokļu māja ir tās īpašnieku valdījumā;
    • parādu saistības nepārsniedz 10-15 %.
  2. Atbalstāmās izmaksas nepārsniedz 40Ls / kvadrātmetru.
  3. Enerģijas lietojuma samazinājums nav mazāks par 20 %.

Eiropas savienības struktūrfondu līdzekļi pasākumam “mājokļu energoefektivitāte” (2010.-2013.gads)

Tiks atbalstītas sekojošās aktivitātes:

  • Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi;
  • nepabeigto ēku atjaunošana un siltumnoturības pasākumu realizēšana tajās.

Lai pieteiktos uz ES finansējumu ir jāraksta projekts atbilstoši visām ES prasībām. Tāpēc lūdzu sekojiet līdzi jaunumiem www.esfondi.lv mājaslapā.

Bankas piedāvā kredītu daudzdzīvokļu māju renovācijai

Kredīta mērķis ir daudzdzīvokļu māju kopīpašumā esošo daļu remonts, rekonstrukcija, atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana.

Aktivitātes, ko var finansēt

  • Nama siltināšana
  • Jumta nomaiņa
  • Siltummezglu modernizācija
  • Elektroinstalāciju, kanalizācijas sistēmu nomaiņa
  • Mājas fasādes un kāpņutelpu remonts utt.

Kredīta saņēmējs ir

  • Specializēti māju apsaimniekošanas uzņēmumi (privātie un pašvaldību uzņēmumi)
  • Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības – biedrības un kooperatīvi.

Priekšnosacījumi kredīta saņemšanai

  • Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vismaz 75% no mājas dzīvokļu īpašniekiem jāpiekrīt:
    • Veicamajiem remonta darbiem
    • Kredīta ņemšanai un kredīta apjomam
    • Apsaimniekošanas maksas paaugstināšanai
  • Bankā jāiesniedz kopsapulces protokola kopija/ izraksts
  • Bankā jāiesniedz informācija par veiktajiem maksājumiem par siltumu, ūdeni, apsaimniekošanas maksu un kopējie parādi nedrīkst pārsniegt 15% (vidēji iepriekšējos 2 gados)
  • Aizņēmējs izpilda aizdevuma līguma nosacījumus (atver kontus, reģistrē ķīlu vai pārslēdz jaunus apsaimniekošanas līgumus, iesniedz apdrošināšanas polisi)

Pēc sīkākas informācijas par kreditēšanu var griezties tuvākajās kredītiestādēs.

Avots: http://www.salaspils.lv

Posted in 1 | Leave a Comment »

Izsludināts konkurss energoauditoriem

Posted by jlapins uz Oktobris 1, 2008

„Rīgas Enerģētikas aģentūra” (REA) ir izsludinājusi konkursu „Dzīvojamo māju energonovērtēšanas speciālistu (energoauditoru) atlase”.

Pretendentiem pieteikumi jāiesniedz līdz 7. oktobrim.
Projekta „Mājokļu energoauditi – 2008” ietvaros jau notika konkurss, kurā atlasītas 22 mājas, kurās paredzēts ar pašvaldības finansiālu atbalstu veikt energoauditus. Saskaņā ar konkursa nolikumu, pieteikumi energoaudita veikšanai tika pieņemti no tiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kas nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrības vai ir noslēguši pilnvarojuma līgumu. Izvērtējot auditējamās ēkas, tika ņemts vērā apkurei patērētais siltumenerģijas daudzums uz vienu kopējās apkurināmās platības kvadrātmetru. Tika vērtēts arī tas, vai mājas iedzīvotājiem ir parādi par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ka arī dzīvokļu īpašnieku gatavība veikt dzīvojamās mājas renovāciju.

Patlaban izsludinātajā konkursā tiks izvēlēti energoauditori, kas apsekos mājas un sagatavos konkrētus priekšlikumus renovācijas darbu veikšanai, aplēsīs renovācijas izmaksas un aprēķinās sagaidāmo enerģijas ietaupījumu. Patlaban REA gatavo arī finanšu līdzekļu pieprasījumu, lai jau nākamgad auditēto dzīvojamo māju iedzīvotāji varētu saņemt līdzfinansējumu no pašvaldības ēku renovācijas veikšanai.

Šogad uzsāktais projekts „Mājokļu energoauditi – 2008” ir pirmais šāda veida projekts. Lai to īstenotu, no Pilsētas attīstības fonda ir piešķirti 10000 latu.

Mājokļu energoauditu projekta īstenošanā REA sadarbojas ar Rīgas domes Komunālo departamentu un Finanšu departamentu, Rīgas pašvaldības aģentūru „Rīgas mājoklis” un „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru”.

REA ir Rīgas domes izveidota pašvaldības iestāde, kas nodrošina energoapgādes attīstības un energoefektivitātes paaugstināšanas vadību un koordināciju pašvaldībā, veido atbilstošas koncepcijas, programmas un projektus, īsteno to ieviešanas uzraudzību, kā arī veicina informācijas pieejamību iedzīvotājiem.

Papildinformācija: „Rīgas enerģētikas aģentūra”, Brīvības iela 49/53, 518. kab., Rīga, tālrunis 67012444; e-pasts: rea@riga.lv

Posted in 1 | 2 Comments »

Swedbank: baumas par bankas problēmām nav pamatotas

Posted by jlapins uz Septembris 30, 2008

Pēdējā laikā uzvirmojušajām baumām par Latvijas «Swedbank» it kā finanšu problēmām nav nekāda pamata, otrdien intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» sacījis bankas vadītājs Māris Avotiņš.

Viņš intervijā atzinis, ka par šīm baumām uztraucas arī «Swedbank» lielie klienti,kuri bankai par tām prasa informāciju. «Tomēr vienlaikus mēs pašreiz arī paši pie viņiem ejam un izstāstām, kāda ir situācija,» teicis Avotiņš.«Pirmais, ar ko sākt, ir tas, kas tad ir bankas stabilitātes svarīgākās lietas. Viens ir pašu kapitāls — cik īpašnieki iemaksājuši un cik banka pati nopelnījusi. Ja ir pietiekams pašu kapitāls, jebkādos turbulentos ūdeņos var

foto:www.db.lv

izstūrēt cauri. «Swedbank» gadījumā pašu kapitāls ir gandrīz 600 miljoni latu — tas ir tikpat daudz, cik nākamiem diviem konkurentiem kopā. Proti, tie ir 12,66% (kapitāla pietiekamības rādītājs, ko rēķina pret riska svērtajiem aktīviem), bet pēc starptautiskiem kritērijiem jābūt vismaz 8%. Tātad mums ir ļoti liela rezerve. Šis rādītājs ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2006. gadu, kad bija 9–10%,» norādījis Avotiņš.

Tāpat viņš «Dienas Biznesam» uzsvēris, ka otrs svarīgs kritērijs bankas darbībai ir bankas likviditāte, proti, vai banka spēj segt klientu īstermiņa prasības. «Šis normatīvs banku biznesā ir ne mazāk kā 30%, bet mums tie ir virs 40%. Visbūtiskākais ir tas, ka mums likvīdo aktīvu apjoms ir gandrīz tikpat liels, cik ir pieprasījuma depozīti. No šāda viedokļa, bankas likviditātes pozīcija ir viena no stiprākajām, kāda jebkad bankai bijusi. Svarīgi ir arī tas, kā Latvijas «Swedbank» būvē kredītportfeli, kas ir pietiekami liels. Proti, lielu daļu no tā esam finansējuši ar aizņēmumiem no mātesbankas, kura tālāk finansējas finanšu tirgos. Mēs vienmēr esam pieturējušies pie principa, ka, ja izsniedzam kredītu uz ilgu termiņu, arī piesaistām finansējumu uz ilgu termiņu.»

«Situācija ir tāda, ka pirmās lielās summas par sindicētiem kredītiem mums jāsāk atmaksāt pēc diviem gadiem. Tas ir arī mirklis, kad liela daļa no mūsu izsniegto kredītu pamatsummām tiek dzēstas. Faktiski 2010. gada septembrī mums jāatmaksā virs 300 miljoniem latu, bet līdz tam divu gadu laikā ir nelielas atmaksas. Trešā lieta, kas jebkurai bankai ilgtermiņā ir svarīgi, lai bizness ir pelnošs. Kā mēs to darām — mums ir viens no labākajiem ienākumu rādītājiem pret izdevumiem. Mēs maksimāli efektīvi cenšamies uzbūvēt sistēmas, iekšējos procesus, lai izmaksas, kas nepieciešamas viena klienta apkalpošanai, būtu maksimāli mazas,» norādījis «Swedbank» vadītājs.

Ievērojams akciju kritums

Tajā pašā laikā pēc lielājā  Zviedrijas bankas Swedbank  akciju cenu kāpumā 2008.gada vasarā , pirmdien 2008.gada 29. septembrī bankas akciju cena samazinājās par 18,32%, liecina informācija Stokholmas biržā. Tas ir pirmais tāds akciju vērtības kritums 5 gadu laikā, ziņo laikraksts “Dienas bizness”.

«Cheuvreux Nordic» analītiķis Stokholmā Rodnijs Alfvens iepriekš izteicās, ka Baltijas valstu ekonomiskās situācijas krasa pasliktināšanās varētu nozīmēt, ka zaudējumi šajā reģionā liktu «Swedbank» izlaist jaunas akcijas, lai palielinātu savu kapitālu. «Smagās piezemēšanās gadījumā pastāv liela jaunu akciju izlaišanas varbūtība,» norādīja analītiķis.

Zviedrijas laikraksts «Svenska Dagbladet», atsaucoties uz analītiķu izteikumiem, otrdien rakstīja, ka «Swedbank» jau šogad varētu būt spiesta palielināt kapitālu. Iespēja, ka banka pārdos jaunas akcijas, ir 40%, vēstīja laikraksts.

«Swedbank» Baltijas valstīs gūst trešdaļu ienākumu, un šā reģiona īpatsvars kopējā kredītu portfelī ir 15 procenti, vēsta «Bloomberg».

Zviedru laikraksts Dagens Industri vēstīja par zviedru Swedbank iespējamo pievienošanos citai bankai, jo Swedbank līdz ar savu akciju cenas un prestiža kritumu zaudējot pieeju pasaules kredītresursiem. Baumas par Swedbank apvienošanos ar kādu citu banku ir pēdējos pāris gados virmojušas regulāri, bet varbūt tieši tāpēc par tām var šaubīties. Arī Swedbank prezidents Jans Lidēns atzīst uzņēmuma akciju cenu kritumu, bet uzskata to par argumentu pret apvienošanos, jo tādā gadījumā Swedbank tagadējie akcionāri iegūtu maz naudas vai citas bankas akciju.

Sliktākajā gadījumā Swedbank īpašnieki tomēr būs ar mieru šķirties no bankas akcijām, lai neizputētu kopā ar banku.

Swedbanka galvenās nedienas ar Lehman Brothers

Kā vēsta Dagens Industry, vispirms banka izpelnījās kritiku par saviem lielajiem ieguldījumiem Baltijā, kur ekonomiskā krīze strauji saasinās, bet tagad kļuvis zināms par aptuveni 680 miljoniem latu līdzvērtīgu Zviedrijas Swedbank ieguldījumu izputējušajā amerikāņu bankā Lehman Brothers.

Latvijas “Swedbank”  valdes loceklis Latvijā, Finanšu pārvaldes vadītājs Toms Siliņš skaidro citādu informāciju, ka Swedbank grupas tiešie ieguldījumi bankrotējušā ASV bankā “Lehman Brothers” sasniedz aptuveni 30 miljonus eiro (21,08 miljonus latu), kas uz grupas kopējo aktīvu fona – 170 miljardiem eiro (119,47 miljardiem latu) – ir niecīga summa.

Aptuveni 970 miljonus eiro (681,72 miljonus latu) “Swedbank” caur “Lehman Brothers” aizdevusi saviem klientiem Amerikā, taču “aizdevumi segti ar reāliem, ļoti labas kvalitātes komerciālajiem nekustamajiem īpašumiem, kas, pat to cenai samazinoties par 30%, nekādus zaudējumus nenes”, skaidroja Siliņš.

Posted in 1 | Leave a Comment »

Kurināmā cenas šogad

Posted by jlapins uz Septembris 24, 2008

Ziema ir uz sliekšņa un daudzas publiskās iestādes tikai šobrīd augustā – septembrī pamostas un sāk sludināt iepirkuma procedūru uz savas ēkas apsildīšanu ziemā. Saskaņā ar noteikumiem tie parasti ir aukstie apkures mēneši no oktobra līdz aprīlim (ieskaitot). Pretendentam ne tikai jāpiedāvā kurināmais, bet arī jāveic piegāde, kas saskaņā ar manu teorētisko biznesa plānu sastāda no 20% – 40% no piedāvājuma cenas (skaidām, šķeldai), ja peļņa no darījuma tiek plānota no 5-15%. Transporta izmaksas var sadārdzināties atkarībā no kurināmā iekraušanas vietām, kā arī no tā vai piegāde un iekraušana tiek veikta pašizgāzējā ar savu transportu vai vēl jāmaksā noma vidēji 0,70 Ls par kilometru.

Kā zināms, piegādes tiek organizētas ar regulāru raksturu, kas, piemēram, piegādājot uz vienu objektu kurināmo var nodrošināt līdz pat 4 darba vietām, tomēr, lai arī kurināmā ražošana ir pietiekoši stabila komercdarbība, tā stabilā pieprasījuma dēļ, nepieciešams ņemt vērā patreizējos tirgus apstākļus, kas arī šo darījumu uzņēmējdarbības riskus krietni vien ir palielinājuši. Piemēram, ārējie: sadarbības partneru (tas neattiecas uz publisko iestādi) pēkšņa maksātnespēja, dēļ kā varētu tikt pārtrauktas piegādes, kredītlīdzekļu nepieejamības risks, pastāvīgā un lielā Lata inflācija ar tendenci vēl palielināties, kas līguma summu īsā laika brīdī var padarīt neatbilstoši darījuma izdevumiem un visam biznesa plānam, kur nu vēl iekšējie riski, personāls, produkcija. Manuprāt pasūtītāja un konkurences risks šajā gadījumā nav izpaliek!

Enerģētiskā šķelda

Un tā saskaņā ar 2007-2008.gadā http://www.lvm.lv publicēto, Latvijas Valsts mežu vidējā šķeldas pārdošanas vairumtirdzniecības cena ir bijusi no 4,87-5,5 LVL par berkubu. Piedāvājuma kopapjoms 150 tūkst. bkm. Pētot publisko iestāžu iepirkumu rezultātus, kas ir mazumtirdzniecības piedāvājums, jāsecina, ka šķeldas cena ir diezgan līdzīga, proti, no 4,86 līdz pat 6,26 LVL/bkm. Mazākas mazumtirdzniecības cenas par 5 Ls/bkm var atļauties piegādātāji, kuru minētās pārstrādes un transporta izmaksas ir ļoti minimālas (atrodas blakus pasūtītājam).

Kā iepriekš ziņots AS Rīgas Siltums (valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs), enerģētiskās šķeldas sadedzināšanas AS Rīgas Siltums rada lielus ekspluatācijas izdevumi, kā arī cita alternatīvā kurināmā efektivitāte nevar sasniegt gāzes apkures efektivitāti, kas ir papildu risks lielu līdzekļu ieguldīšanai alternatīvā kurināmā, t.sk. šķeldas ražošanā.

Skaidas

Skaidām, šķeldai, kas ir derīgas kurināšanai ar kaut cik piemērotu siltuma atdevi, jābūt sausām, kas ne tikai sadārdzina produkcija ražošanu (glabāšana, žāvēšana), bet arī var tikt nepieņemta pie publiskā pasūtītāja un atzīta par nederīgu apkurei (mitra, veca, zemaina). Būtiski skaidām ir vismaz 50% skuju koka skaidu piejaukums, kas palielina degšanas spēju un siltuma atdevi. Par cenām publisko pasūtītāju konkursu-cenu aptauju cenas tiek konstatētas analogas enerģētiskai šķeldai. Skaidu piegādātāji parasti ir mazi-vidēji uzņēmumi, kas tās iepērk no

Kokskaidu granulas

Kokskaidu granulas ir produkts, kura vērtība gan energoefektivitātes ziņā, gan cenas ziņā, to popularitātes ziņā, jo granulu katls bez maz vai ir katrā privātmājā, no alternatīvajiem kurināmajiem ir visizdevīgākais gan ražotājam, gan publiskajam pasūtītājam. Granulu vidējās iepirkšanas cenas Latvijā svārstās ap 100LVL par tonnu. Viens nolielākajiem granulu piegādātājiem publiskajiem pasūtītājiem ir SIA Latvijas granulas.

Posted in 1 | Leave a Comment »

SIA Ventspils siltums iepērk granulas un šķeldu

Posted by jlapins uz Septembris 24, 2008

Paredzēts, ka atklātā PU Ventspils Siltums konkursa uzvarētājs iegūs tiesības piegādāt 62755 ± 15% m³ šķeldu gadā, t.i., laikā posmā no 2008.gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim. Konkursa pretendentam jāatbilst noteikumos paredzētajiem pretendentu atlases kritērijiem, kas nosaka divu gadu pieredzes nepieciešamību enerģētiskās koksnes (šķeldas) piegādes un ražošanas jomā ar gada apjomu ne mazāk kā 15 000 beramie m3.

Kā informē Db, kopš 2005. – 2006. gadā pašvaldības SIA Ventspils siltums uzstādīja šķeldas katlu, tas nodrošina 30% no katlu mājā saražotā siltumenerģijas daudzuma. Apkures sezonā kā kurināmais tiek izmatots gan mazuts, gan šķelda, savukārt vasarā izmanto tikai šķeldu. Otrs granulu un šķeldas katls Ventspilī uzstādīts 2007.gada beigās, tādējādi nodrošinot 100% siltumenerģijas ražošanu ar ekonomisku un apkārtējai videi draudzīgu kurināmo.

Posted in 1 | Leave a Comment »

“Rīgas siltums”: šķeldas kurināmā izmantošanas izmaksas nav daudz lētākas

Posted by jlapins uz Septembris 24, 2008

Ka ziņo http://www.building.lv, Eiropas Savienības lielā atkarība no Krievijas dabas gāzes jau ilgāku laiku liek tās amatpersonām arvien nopietnāk domāt par alternatīvā kurināmā izmantošanas iespējām. Taču, par spīti amatpersonu retorikai, energouzņēmumi necenšas strauji pāriet uz šķeldas vai biomasas kurināmo. Kādi ir alternatīvo kurināmo izmantošanas plusi un mīnusi, intervijā BBS stāsta Rīgas siltumapgādes uzņēmuma “Rīgas siltums” (RS) valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

- Vai RS neplāno arvien vairāk pāriet uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, dažādojot savus enerģijas avotus?

- Jāņem vērā, ka patlaban Rīgā ir trīs modernas koģenerācijas stacijas. Pirmkārt, tas ir modernizētais TEC-2, otrkārt, TEC-1 un, treškārt, siltumcentrāle “Imanta” Pārdaugavā. Šajās stacijās 90% siltuma Rīgā tiek saražoti no gāzes koģenerācijas ciklā. Tādējādi ikvienam, kas vēlētos aizvietot šo siltumu ar kaut kādu negāzes siltumu, piemēram, oglēm, mazutu, koksni un kūdru, būtu jākonkurē ar izmaksām, kas rodas, ražojot siltumenerģiju no gāzes.

Atbildi uz šo jautājumu dod ekonomiskā situācija. Neviens no alternatīvajiem kurināmā veidiem nevar konkurēt ar gāzi. Ja tā būtu, jau sen tos izmantotu. Vēl joprojām Rīgā ir desmitiem veco rūpnīcu katlumāju, kas varētu būt labs placdarms siltuma un elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, bet nekas nenotiek! Arī mūsu analīze rāda, ka, izmantojot alternatīvo kurināmo, nekādu būtisku ietaupījumu nav iespējams panākt, jo alternatīvā kurināmā sadedzināšanas tehnoloģijas atšķirībā no gāzes ir dārgākas.

Piemēram, mazuta sadedzināšanas tehnoloģijas ir dārgākas, jo tā sadedzināšanas procesā rodas dažādi kaitīgie izmeši. Mazuta apkures katliem ir jāveic ikgadējā tīrīšana, jo mazuts satur sēru un citus savienojumus, kas oksidējoties nosēžas uz skursteņa sienām un metālu katlu darbīgajām virsmām. Savukārt šķeldas sadedzināšanas procesā ir nepieciešams daudz dažādu kustīgo detaļu – elektromotori šķeldas transportēšanai un telferi. Šķeldas gabali sprūst iekšā transportieru lentēs un bojā tās, savukārt šķeldas katlā esošie kustīgie čuguna ārdi pie pārāk mitras vai pārāk sausas šķeldas izmantošanas vienkārši sadeg, līdz ar to šīs detaļas ir jāmaina. Šie darbi rada dažādas papildu izmaksas, sadārdzinot šī kurināmā izmantošanu.

Enerģētiskā šķelda kā kurināmais ir lēts – mēs to iepērkam par sešiem latiem beramkubikmetrā. Taču tā sadedzināšanas procesā rodas lieli ekspluatācijas izdevumi. Arī mēs vienā no siltumcentrālēm izmantojam Zviedrijā ražotu šķeldas priekškurtuvi. Mēs to ekspluatējam jau 10 gadu. Tai ir septiņu megavatu siltuma jauda, savukārt aiz šī katla ir 600 kilovatu tvaika elektrības turbīna. Tādējādi mums ir pietiekami liela pieredze šķeldas izmantošanā.

Labs placdarms alternatīvā kurināmā katlumājām varētu būt tur, kur nav pieejams “Latvenergo” apgādātais siltumenerģijas tīkls Daugavas labajā krastā un siltumcentrāles “Imanta” apgādātais siltumtīkls Daugavas kreisajā krastā. Šāda stacija mums jau ir Daugavgrīvā, mūsu uzņēmums to plāno būvēt arī Ziepniekkalnā.

Vēl šādu staciju iespējams izveidot Vecmīlgrāvī, jo Daugavgrīvā šāda katlumāja mums jau ir. Iespējams, ka Vecmīlgrāvī šādu šķeldas iekārtu mēs arī uzbūvēsim, taču galvenā izšķiršanās ir par to – būvēt vienkārši ūdens sildāmo katlu vai celt koģenerācijas staciju. Ja mēs izvēlētos Vecmīlgrāvī attīstīt koģenerācijas staciju atbilstoši elektrības pieslēguma tehniskajiem noteikumiem, mums par saviem līdzekļiem no tās līdz Vecmīlgrāvja tiltam vajadzētu vilkt 6,5 kilometru garu augstsprieguma kabeli. Tas šo projektu dara ekonomiski neizdevīgu.

- Vai tas nozīmē, ka RS varētu atteikties no koģenerācijas tipa stacijas izbūves Vecmīlgrāvī?

- Tas mums ir jāvērtē.

Vasarā mazās koģenerācijas stacijas strādā neizdevīgā režīmā. Pašlaik mums ir mazā gāzes koģenerācijas stacija ar gāzes iekšdedzes dzinēju Viestura prospektā 20 un mazā šķeldas koģenerācijas stacija Daugavgrīvā, Lēpju ielā. To lielākā problēma ir vasaras nakts siltumslodze. Vairāku gadu garumā mēs esam secinājuši, ka jūlijā un augustā mazās koģenerācijas stacijas vispār nevar darbināt, jo siltumslodze naktīs samazinās tik ļoti, ka saražoto siltumu nav kur likt. Mazs siltuma patēriņš vasarās ir arī dienas laikā, tādēļ darbināt iekārtas un saražot nevis pusmegavatu, bet 0,1 megavatu elektrības nav izdevīgi.

- Vai pēc jūsu teiktā iznāk, ka nav seguma politiķu aicinājumiem arvien vairāk izmantot atjaunojamos energoresursus?

- Es piekrītu, ka mums ir jāpievēršas atjaunojamo energoresursu izmantošanai, jo tas ir zināms neatkarības un nākamo paaudžu enerģētiskās drošības jautājums. Tie, kuri būs pionieri šo tehnoloģiju izmantošanā, dzīvos daudz labāk nekā tās valstis, kas būs pieradušas grābt energoresursus no zemes dzīlēm tik daudz, cik vien iespējams.

Pašlaik atjaunojamo energoresursu izmantošanai aktīvi ir pievērsusies Dānija. Tur enerģijas ieguvei dedzina visu ko. Koksnes tur ir maz, tādēļ viņi dedzina salmus. Tur pat ir viena sala, kas pārtiek tikai no atjaunojamajiem resursiem – vēja, saules enerģijas, kā arī biomasas. Turklāt Dānijas valdības politika ir vērsta uz to, lai cilvēki maksimāli investētu savus līdzekļus atjaunojamo energoresursu tehnoloģijās un nebūtu jāpērk fosilie resursi ārpus valsts. Šādu virzību atbalsta arī Zviedrijas valdība. Ne velti no Latvijas uz Zviedriju tiek vesta  šķelda. Arī šīs valsts [Zviedrijas] nodokļu politika ir vērsta par labu atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Piemēram, ja kā kurināmais tiek izmantota gāze vai dīzeļdegviela, par to ir jāmaksā nodoklis, bet, ja par kurināmo tiek izmantoti atjaunojamie resursi, šāds nodoklis nav jāmaksā. Tādējādi, ja dīzeļdegviela ir pat sākotnēji lētāka, tās izmantotājam valstij jāmaksā tik liels nodoklis, ka šo energoresursu vairs neatmaksājas izmantot.

- Vai arī Latvijā vajadzētu ieviest šādu nodokli, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu, piemēram, šķeldas, izmantošanu?

- Es gribētu teikt, ka mūsu valsts energopolitikai ir jābūt ilgtermiņa politikai. Patlaban arī ES izmešu kvotu politika ir ļoti tuvredzīga. Tā nav ilgtermiņa politika. Mēs bijām Briselē, kur uzstājās viņu vides aktīvisti ar savu redzējumu, kā būtu jāveido procedūras nākamajā kvotēšanas periodā no 2013. līdz 2018.gadam. Mums gan liekas, ka šāda politika ir jāveido ilgākam laikam un periodam ir jābūt garākam.

Tikai dēļ tā, ka šajā jautājumā joprojām nav rasts ilgtermiņa risinājums, kāds Austrijas metalurģijas kombināts dabūja apturēt savu investīciju projektu. Iemesls bija vienkāršs – ES nevar skaidri pateikt, kādos energoresursos ir jāiegulda ilgtermiņā. Savukārt šī kombināta attīstībā ieguldījumi tiek veikti ar nodomu to darbināt vismaz 30 gadu termiņā. Taču, ja nav zināms, kādi energoresursi šajā laikā tiks noteikti par prioritāriem, uzņēmēji nezina, vai viņu pašreizējie ieguldījumi maz atmaksāsies.

Taču, kas attiecas uz jautājumu, vai Latvijā vajag veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, atbilde ir – jā vajag. Taču, lai to izdarītu, ir nepieciešama ilgtermiņa politika. Šajā gadījumā arī nevajag domāt, ka uzreiz ir jātaisa ciet patlaban strādājošās fosilā kurināmā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotnes. To rekonstrukcijā un modernizācijā tomēr tika ieguldīti lieli līdzekļi, kas no sākuma ir jāatpelna.

Transformācijai no gāzes uz cita kurināmā izmantošanu ir jānotiek lēni un pārdomāti, turklāt šai transformācijai ir jābūt izplānotai ilgtermiņā.

- Vai līdz ar krīzi būvniecības nozarē ir samazinājušās RS infrastruktūras objektu izbūves izmaksas?

- Jā, mūsu izsludināto celtniecības montāžas darbu konkursu reuzltāti rāda, ka celtniecības darbu izmaksas šogad ir krietni zemākas nekā sākotnēji tika gaidīts. Patlaban no mūsu prognozētajām izmaksām tās atšķiras par 10 līdz 50%. Tas liek domāt, ka būvniekiem neklājas viegli un nav daudz klientu.

- Vai ir novērots, ka būvnieku vidū saasinās konkurence?

- Jāsaka, ka cauruļvadu būvniecība ir pietiekami specifiska nozare, un pašlaik nav daudz kompāniju, kas ar to nodarbotos. Taču domājams, ka zināmi cenu dempinga elementi parādīsies arī šo kompāniju savstarpējā konkurencē.

Te gan jāatceras, ka ne kura katra kompānija var strādāt šajā nozarē, jo runa ir par siltumapgādes drošību. Būvkompānija nevar vienkārši aizsūtīt savus darbiniekus uz metināšanas kursiem un paziņot, ka tagad tā var sniegt pakalpojumus siltuma uzņēmumiem. Šo kompāniju darbam tomēr ir jāatbilst zināmiem kvalitātes standartiem.

- Kā patlaban vērtējama siltumtrašu būvētāju darba kvalitāte?

- Jāsaka, ka tā ir gājusi uz augšu, turklāt īpaši uzlabojusies darbu kvalitāte, kas saistās ar remontdarbu seku likvidāciju un teritorijas uzkopšanu pēc darbu pabeigšanas.

- Kā pašlaik kopumā vērtējams RS siltumtrašu tehniskais stāvoklis?

- Var vēlēties, lai tas būtu vēl labāks, taču jāsaka, ka patlaban siltumtrašu stāvoklis ir apmierinošs. Mūsu uzņēmums vasarās regulāri veic siltumtrašu hidrauliskās pārbaudes, palielinot caurulēs spiedienu par 25% virs darba spiediena, lai atrastu vājās vietas, kurās nākotnē varētu būt plīsumi. Šo pārbaužu laikā neizturīgākie posmi pārplīst, un mēs tos uzreiz nomainām, lai šādas avārijas negadītos ziemā.

Pēdējo 12 gadu laikā mums ir izdevies samazināt siltuma zudumus par 2,5 reizēm, un šobrīd vidējais siltuma zudums ir tikai 13%.

- Ar kādu apgrozījumu un peļņu RS šogad pabeigs savu finanšu gadu?

- Apgrozījums varētu būt aptuveni 100 miljonu latu robežās, bet peļņa varētu būt aptuveni 1,5 līdz 2 miljonu latu apjomā.

Posted in 1 | Leave a Comment »

IUB informē: Par izmaiņām publiskajā iepirkumu vārdnīcā (CPV)

Posted by jlapins uz Septembris 23, 2008

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) informē, ka š.g. 15.septembrī stājas spēkā 2007.gada 28.novembra Komisijas Regula (EK) Nr. 213/2008, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK un Direktīvu 2004/18/EK par publiskā iepirkuma procedūrām saistībā ar CPV pārskatīšanu.

CPV ir svarīgākais Eiropas Savienības klasifikators, kurš tiek izmantots vairākiem mērķiem: pakalpojumu grupas noteikšanai (no pakalpojumu grupas ir atkarīga iepirkumu procesa sarežģītība), starpvalstu iepirkumu komunikācijai (izsludinot iepirkumus), kā arī statistikas vajadzībām.

Kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) veido galvenā un papildu vārdnīca. CPV kods norāda iepirkuma priekšmetu. Savukārt, CPV papildvārdnīcu pielieto, lai paplašinātu līguma priekšmeta aprakstu. CPV kods nosaka iepirkumu priekšmeta veidu – piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu iepirkumu. Komisijas Regula (EK) Nr. 213/2008 paredz preču piegādes CPV kodus sākot no 03xxxxxx-x līdz 44xxxxxx-x un 48xxxxxx-x, pakalpojumu CPV kodus no 50xxxxxx-x līdz 98xxxxxx-x, savukārt būvdarbiem atbilstošie CPV kodi paliek nemainīgi – 45xxxxxx-x.
Iepirkumu uzraudzības birojs, papildinot savu pakalpojumu klāstu un atvieglojot Pasūtītājiem pāreju uz jaunajiem CPV kodiem, piedāvā ērtu un ātru iespēju atrast kodus jaunajā klasifikatorā, ja ir zināms iepriekš izmantotais kods no 2003.gada CPV klasifikatora, izmantojot MS Excell formāta pārkodēšanas tabulu, kas ir pieejama IUB mājas lapas (www.iub.gov.lv) sadaļas „Klasifikācija” apakšsadaļā „CPV 2003-2007 atbilstības tabula”.

IUB vērš Pasūtītāju uzmanību uz Regulas VI un VII pielikumu, kur ir norādīts, pie kādas pakalpojumu kategorijas pieder pakalpojumu CPV kods (A daļas pakalpojumu kategorijas Nr. 1.-16. vai B daļas pakalpojumu kategorijas Nr. 17.-27.) un kuru CPV kodu piemērot attiecīgi A daļas un B daļas pakalpojumu iepirkumos.

Iepirkumu uzraudzības birojs brīdina, ka gadījumos, ja ar jaunu regulu noteiktie CPV kodi neatbilst Publisko iepirkumu likumā norādītajai kopējai publisko iepirkumu vārdnīcai, ir jāpiemēro Regulā Nr.213/2008 noteiktie CPV kodi.

IUB informē, ka sākot ar 2008.gada 15.septembri IUB mājas lapā tiks publicēti tikai tie iepirkumu paziņojumi, kuros tiek izmantoti spēkā esošie CPV kodi, tāpēc lūdzam pirms paziņojuma nosūtīšanas atrast Jūsu iepirkumam atbilstošu kodu. Izmantojot IUB piedāvāto iespēju aizpildīt iepirkumu paziņojuma veidlapu IUB mājas lapa „on-line” (tiešsaistes) režīmā, attiecīgā koda atbilstība tiek pārbaudīta automātiski.

Lai atvieglotu atbilstošā koda meklēšanu IUB mājas lapā sadaļā „Klasifikācija” ir pieejams jaunais CPV klasifikators ar meklēšanas iespējām ar paplašinātu funkcionalitāti.

Papildu informāciju var iegūt:
Komisijas Regulas (EK) Nr. 213/2008 pilns teksts latviešu valodā
CPV klasifikators IUB mājas lapā
CPV kodu pārkodēšanas tabula IUB mājas lapā

Posted in 1 | Leave a Comment »

Jaunie grozījumi publisko iepirkumu likumā – projekts krīzes un birokrātijas mazināšanai

Posted by jlapins uz Septembris 23, 2008

Ekonomikas apsīkuma apstākļos valstij jāveicina brīva konkurence, jānodrošina visiem pretendentiem vienlīdzīgas iespējas veikt no budžeta apmaksātus darbus, un to nav iespējams panākt uz tiesiskuma ierobežošanas rēķina. Tā Finanšu ministrijas (FM) iecerētās izmaiņas attiecībā uz valsts iepirkumiem, vienkāršojot procedūras, komentē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks. Birojs norāda uz iespējamu korupcijas riska pieaugumu, turklāt kontroles mazināšana, pēc ekspertu domām, var radīt ievērojamus zaudējumus valsts un pašvaldību budžetam nevis sniegt ietaupījumu, kā paredzēts.

FM plāns paredz paaugstināt slieksni gan preču un pakalpojumu, gan būvdarbu iepirkumiem, no kura jāveic procedūras saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, kā arī padarīt publiski pieejamu informāciju par visiem valsts iepirkumiem. Darbs pie jaunās likuma redakcijas ir pabeigts, un tuvākajās dienās tā tiks nosūtīta Valsts kancelejai.

Projekta mērķis – efektīvāks valsts līdzekļu izlietojums

FM iecerējusi noteikt, ka pasūtītājam iepirkums jāorganizē, piemērojot Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja preču vai pakalpojumu līgumcena ir 92 755 latu vai lielāka. Savukārt publisku būvdarbu iepirkumiem šo slieksni plānots paaugstināt līdz 200 000 latu.

Patlaban likums paredz, ka iepirkumu organizē cenu aptaujas formā, ja publisku piegādes vai pakalpojumu līgumcena ir 10 000-50 000 latu, bet publisku būvdarbu līgumcena ir 10 000-120 000 latu. Savukārt, ja līgumcena pārsniedz 50 000 latu preču vai pakalpojumu piegādes gadījumā un 120 000 latu publisku būvdarbu gadījumā, iepirkums jāorganizē atklātu vai slēgta konkursa veidā.

Kā skaidro FM Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa, Eiropas Savienības (ES) direktīvā par publiskajiem iepirkumiem par minimālo līgumcenas slieksni atklāta vai slēgta konkursa organizēšanai noteikts 133 000 eiro (aptuveni 93 200 lati) preču vai pakalpojumu iepirkuma gadījumā un pieci miljoni eiro (3,5 miljoni latu) būvdarbu iepirkuma gadījumā. Likuma izmaiņu mērķis, pēc FM skaidrotā, ir padarīt efektīvāku kopējo valsts līdzekļu izlietojumu, pilnveidojot valsts iepirkumu sistēmu.

Tāpat ministrija iecerējusi padarīt publiski pieejamu informāciju par visiem valsts iepirkumiem.

Paredzēts noteikt, ka informācija par iepirkumiem, kuru līgumcena būs zemāka par likumā noteiktajiem sliekšņiem, jebkuram interesentam būtu pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Tādējādi tiktu nodrošināts iepirkumu procedūru atklātums un veicināta valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošana, šādu viedokli pauž ministrija, skaidrojot, ka patlaban šī informācija tiek publicēta fragmentāri un bieži vien ir pieejama ierobežotu laika periodu. Līdz ar to turpmāk paši iestāžu vadītāji būtu atbildīgi par piemērotākās procedūras noteikšanu publisko iepirkumu organizēšanai savās iestādēs.

KNAB uzsver, ka kontroles mazināšana var radīt zaudējumus

Kā savukārt norāda A.Vilks, ES direktīva nepieprasa obligāti tik augstu minimālo līgumcenas slieksni. Viņaprāt, ņemot vērā Latvijas specifiku, proti, iepirkumu apjomus, tiesiskā regulējuma īpatnības, šie sliekšņi var būt arī zemāki. “Vecās” ES dalībvalstis var ieviest šādus sliekšņus, jo tajās pastāv efektīva institūciju iekšējā kontrole un vadlīnijas, kā arī ES direktīvai atbilstoša likumdošana. Iepirkumu direktīvas principi vispārīgi nosaka, ka arī iepirkumiem zem likumā noteiktās iepirkuma līgumcenas ir jānodrošina kandidātu brīva konkurence, vienlīdzīga attieksme un iepirkuma procedūras atklātums.

“Diemžēl Latvijas likumā nav iestrādāti iepirkumu direktīvu vispārīgie principi,” uzsver KNAB. Tas radot risku, ka iepirkums tiek veikts tikai saskaņā ar Latvijas likumu, ignorējot citus direktīvas noteikumos minētos svarīgos principus. Tas nozīmē, ka jau patlaban, ja paredzamā iepirkuma līgumcena ir mazāka par 10 000 latiem, iepirkuma procedūra pilnībā neatbilst iepirkumu direktīvu vispārīgiem principiem, kas var palielināt korupcijas risku. Tas ir vēl jo reālāks, jo IUB nepārbauda, vai iepirkums ir sadalīts daļās, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas.

Jau tagad praksē mazie iepirkumi nav atklāti un caurspīdīgi, uzņēmēji sūdzas un saskata korupcijas riskus, jo valdības noteikumu par mazajiem iepirkumiem izpildi faktiski neviens neuzraugot. Tāpēc iepirkumu procedūru aizstājot ar publisku paziņojumu – kaut vienuviet, nebūs skaidrs, kāpēc institūcija izvēlas slēgt līgumu ar konkrēto uzņēmumu, uzskata A.Vilks: “Pieeja – paziņot, kas iepirkts – ir fakta konstatācija. Teorētiski iespējams visu iepirkt no viena uzņēmuma. Jo procedūru nebūs!”

KNAB vērš uzmanību arī uz to, ka par pārkāpumiem mazajos iepirkumos neviens netiek saukts pie atbildības. Nav skaidrs, kas un par kādām procedūrām būs atbildīgs, ja slieksni paaugstina. Patlaban ir noteikta disciplināratbildība valsts civildienesta ierēdņiem un kriminālatbildība par kukuļošanu, taču joprojām neesot institūcijas, kas reāli piemērotu administratīvo atbildību par pārkāpumiem iepirkumu organizēšanā.

Birojs norāda, ka publiskie iepirkumi ir augsta korupcijas riska joma visā pasaulē, tādēļ kontroles mazināšana var radīt ievērojamus zaudējumus valsts un pašvaldību budžetam nevis sniegt ietaupījumu kā paredzēts. Turklāt nereti ar iepirkumu organizēšanu saistītie iestāžu darbinieki pilda arī citas funkcijas, kā, piemēram, tas ir KNAB, kur ar to nodarbojas Darbības nodrošinājuma nodaļa.

Kā vēl vienu argumentu KNAB min, ka tā veiktās izmeklēšanas liecina: valsts amatpersonas pat salīdzinoši stingra regulējuma apstākļos mēdz pielāgot iepirkumu tehniskās specifikācijas un nolikumā iekļautās prasības, lai apmaiņā pret kukuli piešķirtu līgumu slēgšanas iespēju vienam konkrētam pretendentam. Ir iegūti pierādījumi gan tam, ka vienā gadījumā kukuļa apmērs ir bijis precīzi noteikts 10% apmērā no ikkatra noslēgtā iepirkuma līguma summas, gan arī tas, ka pretendentu un pasūtītāju starpā tiek slēgtas aizliegtas vienošanās par iepirkumu sadali. KNAB vēl arvien turpina saņemt sūdzības par aizdomām par valsts amatpersonu koruptīvu rīcību.

Arī IUB izskatītās sūdzības liecinot, ka nereti pasūtītāji pārkāpj Publisko iepirkumu likuma noteikumus un nolikumā iekļauj citus pretendentus izslēdzošas prasības, sadala iepirkumus vai slēdz līgumus, klaji ignorējot citus likuma noteikumus. KNAB 2007.gada nogalē veiktā socioloģiskā aptauja liecināja, ka 12,5% no respondentiem bija nepieciešami neoficiāli maksājumi vai dāvanas, savukārt 13,8% vajadzēja izmantot sakarus, lai viņa darbavieta iegūtu valsts vai pašvaldību pasūtījumu.

VIEDOKĻI

“Taupības budžets pieprasa radikālus risinājumus daudzviet. Šobrīd iepirkumu process Latvijā ir orientēts uz maksimālu iepirkumu procedūru kontroli, tādēļ iepirkumu sistēma ir pārāk birokrātiska un mazefektīva. Bieži vien tā kalpo nevis kā darba rīks, bet kā nepārvarams šķērslis produktīvām iecerēm. Turklāt šis pārspīlētais regulējums attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm, bet arī valsts akciju sabiedrībām, kas pēc savas būtības, protams, ir uzņēmumi. Tas neatbilst ne Eiropas Savienības, ne mūsu valsts aktuālajām attīstības nostādnēm.

Gadu gaitā šajā lieko šķēršļu sistēmā tiek iesaistīts arvien vairāk cilvēku – tas ir ne tikai Iepirkumu uzraudzības birojs, bet jau katrā ministrijā un valsts iestādē šīs sistēmas prasību ievērošanai ir radīti īpaši departamenti vai nodaļas. Kopā valsts pārvaldē ar to nodarbojas vairāki tūkstoši cilvēku. Šis ir viens no sektoriem, kuru reorganizējot, būs iespējams panākt ietaupījumu un samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, esošo procedūru vietā ieviešot efektīvāku kontroles mehānismu. Ar šo soli nepārprotami arī tiktu panākta nevajadzīgās birokrātijas samazināšana.

Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP)

“Biroja mērķis nav sarežģīt iepirkumu procedūras, bet aicināt ieviest tādus procedūru mehānismus, kas nodrošinātu praksē šos būtiskos principus – atklātums, kandidātu brīvas un godīgas konkurences nodrošināšana, vienlīdzīga attieksme pret pretendentiem, lēmumu pārsūdzēšanas iespējas.

Nepiemērojot tādus labas pārvaldības principus kā skaidras un dokumentētas procedūras, iespēja brīvi konkurēt un pārsūdzēt pieņemtos lēmumus, kā arī stingra publisko līdzekļu izlietojuma kontrole, bet, pieļaujot vienpersonisku lēmumu pieņemšanu un subjektīvu pretendentu izvēli, ne tikai var ievērojami paaugstināties korupcijas risks, bet arī veicināta neekonomiska un nelietderīga preču un pakalpojumu iegāde, kas ir pretrunā ar taupības nosacījumiem.”

KNAB priekšnieka p.i. Alvis Vilks

Posted in 1 | Leave a Comment »

Kredītu krīzes radītie zaudējumi varētu pārsniegt 1 triljonu dolāru

Posted by jlapins uz Septembris 23, 2008

Bankām Eiropā un ASV vēl jāpārdzīvo pasaules kredītu krīzes otrais vilnis, kurš sagaidāms jau tuvāko mēnešu laikā. Lielākajai daļai banku no jauna nāksies norakstīt lielas summas zaudējumos, savukārt dažām bankām būs jācīnās pat par izdzīvošanu. Tā uzskata reitingu aģentūras Standard & Poor’s speciālisti, raksta The Guardian.

Kredītu krīzes radītie zaudējumi pārsniedz 1 triljonu dolāru

Pēdējo sešu mēnešu laikā bankas savas finanses ir centušās savest kārtībā, taču tagad tām atkal nāksies zaudējumos norakstīt miljardiem dolāru. Prognozes par Rietumu valstu ekonomiku attīstību turpina pasliktināties, un galvenais iemesls tam ir kritums ASV nekustamā īpašuma tirgū.

Mājokļu cenu kritums atsevišķos ASV štatos sasniedzis pat 50%, kas izraisījis ķēdes reakciju finanšu tirgos visā pasaulē.

Standard & Poor’s norāda, ka agrāk paredzētie banku zaudējumi 500 miljardu ASV dolāru apjomā ir palielinājušies nu jau līdz 740 miljardiem dolāru, un ja ASV nekustamā īpašuma tirgus turpinās savu kritumu, tad zaudējumi var pārsniegt arī 1 triljona dolāru robežu.

Pagaidām bankām arī nav cerības uz lielo investīciju fondu palīdzību, kas jau agrāk ir palīdzējuši atgūties no krīzes tādām bankām kā Barclays un Citigroup.

Posted in 1 | Leave a Comment »

 
Follow

Get every new post delivered to your Inbox.